:)

23 Aug

Projekta komanda no Latvijas veiksmīgi atgriezusies dzimtenē!

3,5 h ilgais lidojums no Tbilisi uz Rīgu bija vienīgais laiks, lai nedaudz nosnaustos, tādēļ šobrīd liela daļa komandas atpūšas un atgūst iekavēto miega daudzumu! 🙂

Iemesls, kādēļ pēdējās 3 dienas šeit nav tapis neviens jauns ieraksts ir pavisam vienkāršs- lielā vēja un lietus dēļ tika pārtraukta elektrības padeve, dēļ kuras nebija iespējams ne uzlādēt fotoaparātu baterijas, ne iegūt ūdeni un ne ierakstīt šajā dienasgrāmatā…

Iepriekšējās dienas bija piedzīvojumu, jaunu draugu, jaunu atziņu, zinību un jaunu emociju pilnas.

Varam droši teikt, ka projekts izdevies un jauniešu atmiņās un turpmākajos darbos paliks redzams vēl ļoti ilgi!

Sakām neizmērojami lielu paldies draudzīgajai gruzīnu komandai par laiku, pūlēm, atvērtību, prieku un draudzību!!!

Advertisements

Video part IV

19 Aug

Welcome to friendship

Nopietni gatavojamies jauniešu dienai!

19 Aug

Šodien diena sākās ar gatavošanos jauniešu dienai. Esam sadalīti vairākās komandās, kādi atbild par reklāmu, kādi par aktivitātēm, kādi par dekorācijām – printējām informācijas lapiņas, tika veidots mākslinieciskais noformējums un gatavotas aktivitātes.

Interesants uzdevums pēcpusdienai bija checkpoints pilsētā. Pirmais uzdevums bija fotografēt smaidīgus cilvēkus, kas nozīmē, ka, lai viņi smaidītu, mums ir jāpacenšas 🙂 Šajā procesā tapa daudz jaukas bildes, no kurām kādas noteikti tiks izvietotas izstādē, ko veidosim Latvijā – Gruzija mūsu acīm – sajūtas, iespaidi, pārdomas.

Galvenais uzdevums bija meklēt vārdus teicienam, kurš mums beigās bija jāatmin. Teikums bija gruzīnu valodā – gamarjoba, madloba rustavshi mobrdzanebistvis, vimegobrot! – Sveiki, paldies, ka ieradāties Rustavi, būsim draugi!

Interesants uzdevums bija iemainīt līdzi iedot knaģīti pret kaut ko vērtīgu. Viena komanda iemainīja pret flekša disku un brillēm, (tās iedeva vīrietis, kurš 5 gadus bija nodzīvojis Rīgā!) citi pret nektarīnu, citi pret šķiltavām. Par šķiltavām bija interesants stāsts – tās šim puisim, kurš mums tās uzdāvināja, bija dāvinājis viņa draugs, kurš ir miris, viņa lūgums bija šķiltavas nedāvināt tālāk un atstāt mums. Gruzīniem viesmīlība ir ļoti svarīga!!! To mēs jūtam katrā situācijā, kad mūs kāds uzrunā un mēs pastāstam, ka esam no citas valsts un jo īpaši tad, kad pastāstam, ka esam no Latvijas. Liela daļa Gruzīnu zin Latviju, esam arī satikuši vairākus cilvēkus, kuriem kāda radniecība saistās ar Latviju, vai paši tur ir bijuši!

Diena noslēdzās ar interesantu atgadījumu pilsētas centrā. Mēs zinājām, ka pilsētā vakarā paredzēts valsts prezidenta opozīcijas pasākums un koncerts, bet pasākuma sagatavošanās sākās jau dienā. Centrā apgrozījās daudz policistu, ātrā palīdzība un arī televīzija. Kad reportieri pienāca pie mums, uzzinājām, kas noticis. Policija aizturēja televīzijas mašīnu, jo viņi esot notriekuši riteņbraucēju, bet mēs redzējām, kā riteņbraucējs sēdēja uz soliņa un dzēra limonād, bet pēc tam pats iekāpa ātrās palīdzības mašīnā. Šis notikums izskatījās kā patiešām liels iestudējums, jo „notriektajam” riteņbraucējam nebija pat nevienas skrambiņas, tāpat kā viņa velosipēdam, taču viss tika izmeklēts kā traģēdijā- filmēts velosipēds, mērīta notikuma vieta, kā arī ieradās vairākas policijas ekipāžas…Gega šo informāciju izstāstīja reportieriem un tika izveidots sižets! Reportieri pastāstīja, ka šis negadījums bijis tīšām inscinēts, lai nepieļautu viņu nonākšanu kādā politiski svarīgā notikuma vietā. Šķiet, nepaliekot vienaldzīgi, mēs izdarījām labu darbu!

P.S. Par 3 sant. nopirktais skočs bija tieši laikā, lai salabotu Terēzes sandeles, kuras (abas!) checkpointa laikā saplīsa… 🙂

P.S.S. Tikko ieradās mūsu draugi no centra pasākuma!

 

Jauku vakaru!

Video day 5

18 Aug

Jaunieši meklē piedzīvojumus Rustavi apkārtnē!

18 Aug

Šodien mums mērķis bija piedzīvot izaicinājumu –  lai kaut ko dzīvē sasniegtu, piedzīvotu, nedrīst  palikt tikai konforta zonā, ir arī jāpiedzīvo izaicinājums!

Sadalījāmies četrās grupās un devāmies ceļā! Mana grupa izlēma doties uz tirgu, jo kur gan vēl kā tirgū ir tik daudz patiesās ikdienas un dažādo kultūru sajaukums.

Iraklijs paņēma striķi, cepuri un mēs kopā gājām meklēt viņa govi! Laikam tas ir pašsaprotami, ka mūs neviens uz sopiem neņēma. Gruzīni arī nepazīstot mūsu stopēšanas zīmi, bet viņiem tam esot laba nozīme.

Mēs iesākām ar to, ka kādam vietējam tirgotājam piedāvājāmies palīdzēt tirgot melones. Iemācījāmies gruzīnu valodā, kā to pateikt un devāmies ceļā! Abas paņemtās melones notirgojām vietējiem gruzīniem, kuri ar interesi uzsāka ar mums sarunu un beigu galā ap mums bija sapulcējies plašs pulciņš vietējo. Mēs iepriecinājām sirmo vīru ar četriem lariem.

Vēl mēs satikām kādu sievieti Mari jeb pilnā vārdā Mariju Zvirbuli, kurai mamma ir latviete. Viņa brīvi latviski ar mums runāt nevarēja, bet dažus teikumus un frāzes pateikt gan! Arī viņai tas bija aizkustinājums – satikt kādus cilvēkus no savas mammas dzimtenes, Mari sariesās acīs asaras!

Kā punktu uz „i”  mēs vēlējāmies pielikt, nonākot Skautu mājā policijas mašīnā. Spēlējām tūristus, kuri ir pazuadējušies un lūdzām, lai mums palīdz nokļūt mājās. Parasti šāds gājiens mums būtu sanācis, jo policisti esot ļoti laipini un atsaucīgi, bet šī nebija mūsu diena 😀 Irakliju gandrīz arestēja!!! Viņi nenoticēja, ka mēs esam tūristi un uzskatīja, ka mēs viņus izjokojam… Par laimi viņi steidzās uz kādu atgadījuma vietu un mēs laimīgi sēdējām mikroautobusā un devāmies uz Skautu māju!!!

Arī pārējās komandas devās piedzīvojumu meklēšanā – kādi mēģināja ubagot, dziedot latviešu dziesmas, bet neveiksmīgi, kādus sakoda lapsenes, kādi bija pamestā mājā, kādi tika aizslēgtā muzejā – uzzinot, ka jaunieši ir no Latvijas, muzeju atvēra un parādīja bez maksas. Vienā no Gruzijas antikvariātiem jaunieši atrada radioaparātu VEF. Vēl kādi redzēja, kā glābj sivieti, kura netiek ārā no otrā stāva dzīvokļa, kādi atrada izžuvušu purvu, pamestu ūdens attīrīšanas iekārtu. Īr arī kāds interesants novērojums – Gruzijā nav kaķu, bet šodien tika pamanīti kādi četri, kas arī ir atklājuma vērts pasākums! Gega nofilēma video no šā pasākuma, kuru, droši vien, Terēze tuvākajā laikā apstrādās un ieliks blogā!

Šobrīd sēžam Rustavi centālajā laukumā, ir 28 grādi, tikko izdalījām ielūgumus vietējiem uz Jauniešu dienu, kas notiks pirmdien un šobrīd kopīgi domājam, ko rakstīt. Šovakar šajā laukumā bija paredzēts koncerts deviņos, bet šobrīd ir jau gandrīz vienpadsmit un vēl tikai būvē skatuvi – tas ir pēc Gruzijas laika. 🙂

გვაღვიძებს… თვალებდასიებული მაგრამ მაინც ხალისით მივდივართ საჭმელად.

აი,ყველანი მზად ვართ ექსკურსიისთვის და თავგადასავლებისთვის,ჩავსხედით მარშუტკაში და ჩაირთო ძრავაც.ედვარდი დაგვრჩა :დ უკან მოვბრუნდით წამოსაყვანად.ქარში გახვეული მცხეთა და სვეტიცხოველი,ქართული სუფრა და თბილისის ზღვა,რაც განსაკუთრებით უნდოდათ ლატვიელებს J ყველას ძალიან მოსწონს საქართველო.ლიბიმ მითხრა დღიურის წერა დავიწყეო,ყოველდღე წერს რომ მოსწონს ქართველები,საქართველო,ქართული სუფრა,ცეკვა,სიმღერა და საერთოდ ყველაფერი.უცხოელებს ძალიან დავუმეგობრდით…ისინი არც ქართველები არიან,არც ქრისტიანები მაგრამ ყიდულობენ მართლმადიდებლურ სამაჯურებს რომ ჩვენ გაგვიხსენონ,ეს ძალიან ბევრს ნიშნავს! ამ პატარა ექსკურსიის შემდეგ ქართულმა სუფრამ კიდევ ერთხელ მოახერხა მათთვის თავის მოწონება.ხინკლის ჭამაში შეჯიბრი განსაკუთრებით საინტერესო იყო :დ მერე ნათიას მობილური დარჩა და კიდევ ერთხელ მოვბრუნდით J თბილისის ზღვაზე გარუჯვის დრო რომ მოვიდა,ყველა ბედნიერი იყო,ქარის მიუხედავად მაინც მზე იყო და ჩვენც მივეფიცხეთ ამ ვეებერთელა ყვითელ ბურთს,მაგრამ ცოტა ხანში მოულოდნელად გაუჩინარდა და ყველას ერთდროულად მოგვგვარა სიცილი.დამალობანას თამაშს ჰგავდა,ჯერ გამოჩნდებოდა,მერე ისევ ღრუბლებს ამოეფარებოდა და ამ დროს ქარი ჩვენს გაყინვას ცდილობდა :დ მაგრამ სადაც მეგობრობაა იქ ყველანაირი სტიქია უძლურია : )) ჩვენ მაინც კარგად გავერთეთ,ბევრი ვიცინეთ ულდისზე : ) აი აქედან გაჩნდა ახალი სიმღერის იდეაც : This is story of my Uldis… : ))

საღამოს მერიასთან, ცეკვასა და სიმღერაში ავიყოლიეთ ბავშვები…გზაში მე და ნათია ვმღეროდით…ვმღეროდით ყველაფერს დაწყებული „მაყვალა“-დან,დამთავრებული „oh my darling”-ით : ) მერე „ჭაჭა ფართი“ გვქონდა :დ ზოგიერთმა უცხოელმა მონაწილემ უკვე სადღეგრძელოები „დაამუღამა“ და თამადობაც შეუძლია.შუაღამისას ისევ დაგვისივდა თვალები,მაგრამ ამის მიუხედავად კვლავ განვაგრძობდით ცეკვას.მართალია ხანდახან ფეხიც გვერეოდა და ვიქცეოდით,მაგრამ როცა მეგობარი გყავს გვერდით,ის აუცილებლად გამოგიწვდის დახმარების ხელს…დაახლოებით ოთხი საათი იყო, რომ დავიშალეთ.დღეს დილით რვა საათზე დარეკა მაღვიძარამ.წესით გეგას ჩართული მუსიკა მაღვიძებს ხოლმე,მაგრამ დღეს გეგასაც და სხვებსაც ტკბილად სძინავთ : ) დღეს დილით მე შევითავსე გეგას პროფესია და Coldplay-ს ჩართვამ გაჭრა კიდეც…კიდევ ერთი დღე დაიწყო დასიებული თვალებით,მაგრამ კვლავ მხიარულად.თავგასავლების საძებნელად წავედით,მაგრამ მკვდარი ჩიტის მეტი ვერაფერი ვიპოვეთ თავიდან :დ მერე ყველაფერი გავაკეთეთ რისი გაკეთებაც შეიძლებოდა…ქუჩაში დავიწყეთ სიმღერა და ცეკვა,ჩვენს პირდაპირ კი შავ ნაჭრის ჩანთაზე ეგდო ხუთ და ათ თეთრიანები…ბევრი ვიმღერეთ თუ ცოტა როგორც ჩანს ვერავინ მოვხიბლეთ.თხუთმეტი თეთრით დავიწყეთ და თხუთმეტითვე დავამთავრეთ :დ ფარული კამერაც ვცადეთ და ბოლოს საშინელებათა ფილმის გადაღებით დავამთავრეთ თავგადასავლების ძებნა : ) მიმდინარეობს მონტაჟი :დ დარწმუნებული ვარ კარგი გამოვა  🙂

პ.ს.უკვე რამდენიმე დღეა ხელს მიმშვენებს სამაჯური ლატვიის დროშის ფერებით და ეს ფერები მიფერადებენ ჩემს ისედაც ფერად გარემოს : ))

Jaunieši ar savām aktivitātēm „ uzspridzina” Rustavi centru!

17 Aug

Šodien devāmies ekskursijā uz Mckhetu – bijušo Gruzijas galvaspilsētu. Fantastisks skats bija uz kalnos uzbūvēto Jvari klosteri, kuru apskatījām pa ceļam. Arī pati Mckheta bija burvīga – lai arī plosījās patīkams vējš, pilsētā bija TĀDS miers, neskatoties uz to, ka šī ir tūrsitu pilsēta!!!

Satikām dažādus interesantus cilvēku – vietējo priesteri un kādu sirmu un jauku vīru, kurš muzicēja pie baznīcas. Jauniešiem izvērtās interesanta saruna, par ko pastāstīs Emīls.

Daba šajā vietā bija tik skaista, ka aizrāvās elpa! Tāds kalnu un vēja varenums! Bildēs to droši vien varēs pamanīt.

Protams, baudījām arī vietējos gardumus! Vispieprasītākie bija hinkāļi – mūsu puiši sacentās ar vietējiem jauniešiem to ēšanā un rekords bija 15 gab. Lai būtu aptuvena nojausma par apmēru, jāpiebilst, ka vairums no mums apēda vienu vai divus! Eduards un Emīlls bija visaktīvākie no mūsu jauniešu puses. Tā kā gruzīni mīl asus ēdienus, mēs puišiem palīdzējām sapiparot hinkāļus un par izbrīnu jāatzīst, ka viņi,  ne aci nenomirkšķinot, tos apēda… Lai gan – šeit noteikti ir runa par Gruzīnu lepnumu! 🙂 Kā mums šodien pastāstīja Liene, gruzīns, mācoties slēpot, drīzāk klups un kritīs nekā izmantos instruktora palīdzību!

Iespējams, šodien virs Tbilisi bija vienīgais mākonis visā vasarā un tas pats tieši tad un tur, kur Cēsu jaunieši atpūtās! Sauļošanās mums neizdevās, bet tas netraucēja citādi jauki pavadīt laiku – peldēt, lekt no tramplīniem, iepazīties ar vietējiem jauniešiem – Uldis iekaroja kādas vietējās meitenes sirdi!!! Interesanti šajā momentā parādījās vietējā kultūra – meitene, ar kuru iepazinās Uldis, bija atnākusi kopā ar brāli, kurš viņu sargāja un arī piedalījās abu jauniešu sarunā!

Vakara galvenais notikums- flashmobs Rustavi centrā, kur tika uzrunāti jaunieši „Jauniešu dienai”. Piedalījās daudz vietējo jauniešu, jo vakars, kad nav tik karsta saule, ir pats aktīvākais tikšanās laiks centrālajā laukumā. „Ādamam bij septiņ` dēli”, Ponija spēle un citas aktivitātes ļoti uzrunāja vietējos un visi bija sajūsmā, jo iepriekš tukšajā laukumā dažu minūšu laikā saradās neticami liels skaits jauniešu!

P.S. Šodienas atjautības uzdevums: Do you know why yellow bus is called yellow bus?

P.S.S. Kur aizgāja Tomaš? 😀

105 lari

Tikko  kā beidzies vērienīgs ūdens un mūzikas šovs.  Šovakar Rustavi tiek atklāta jaunā strūklaka, kuru dizainējuši Vācijas un Japānas  speciālisti. Skan šķidri aplausi.Šķiet, ka vienīgie sajūsminātie ir latvieši aiz žoga. Vietējo sejās ir redzama vilšanās, pareizāk sakot, dusmas. Tā ir viņu nauda.

Par godu jaunās strūklakas atklāšanai, šodien Rustavi ierodas pats Gruzijas prezidents Saakašvili.  Bija paredzēts, ka viņš ieradīsies septiņos, bet ir astoņi vakarā, un par prezidenta klātbūtni lieciena vien policistu  pūlis , miesassargi un snaiperi uz blakus māju jumtiem.

Pilsētas galvenajā laukumā ir sapulcējušies pāris tūkstoši cilvēku.  Ārstiem, skolotājiem, citiem pašvaldības darbiniekiem tas ir jādara obligāti,pretējā gadījumā viņi vai viņu  ģimenes locekļi zaudēs darbu. Turpat laukumā ierdodas arī pūlis no Sakašvillī jauniešu partijas, kas apbruņojušies ar T-krekliem un karogiem. Georgi pastāsta,ka tie nav vietējie. Viņi ar autobusiem ir atvesti no tāliem Gruzijas reģioniem. Tomašs no Slovākijas pajoko, ka šī atklāšanas ceromonija izmaksā vairāk kā pati strūklaka. Vai spējat iedomāties? Tas viss, lai atklātu strūklaku, laikā kad daudzi no Gruzijas iedzīvotājiem strādā tikai par pārtiku. Ir grūti neizjust riebumu pret šeit notiekošo.

Pats Saakašvili saka, ka Gruzijas vēsture sākās 2003. gadā, kad viņš nāca pie varas. Starp citu, kopš tā laika gruzīniem ir arī jauna himna un karogs, kas pirms tam kalpoja par Sakašvillī partijas  „Nacionālā kustība” karogu.Paši gruzīni šo partiju sauc par nacistiem.

Sakašvillī  pilnībā kontrolē valstī notiekošo. Viņs izlemj visu, kas notiek valstī. Dziesmu, kas pārstāvēs valsti Eirovīzjā, Olimpisko komandu, Giorgi ir pārliecināts, ka viņš ir izvēlējies pat mūziku un gaismas strūklakas atklāšanā.

Pirms nolaišanās Tblisī lidostā, mūsu uzmanību piesaistīja krāšņa ēka, kas atgādina pili. Tā ir privātā prezidenta lidosta. Lielu iedzīvotāju nepatiku izraisījis nesenais gadījums, kad Sakašvillī uzbūvēja vērienīgu villu par vairākiem miljoniem. Tie, protams, tika ņemti no valsts budžeta. Tāpat arī iedzīvotājiem nepatīk, ka Sakašvillī izkropļo vecpilsētu ar mūsdienīgām ēkām. Tajā skaitā arī Miera tiltu.Šīm ēkām tiek tērēta milzīga nauda.

Šodien izdevās aprunāties ar vietējo Gruzīnu pensionāru, izmantojot jauno draugu  tulka pakalpojumus. Viņš  visu savu dzīvi ir smagi strādājis, bet viņa pensija ir tikai 105 lar(35lati). Šobrīd viņš  muzicē  blakus baznīcai, lai nopelnītu papildus līdzekļus, citādi viņš nomirtu no bada. Tas nav godīgi. Viņš pats vairs netic, ka ir iepsējams kaut ko mainīt , bet joprojām saglabā dzīvesprieku.

Vietējais jaunietis saka: „Saakašvili nav muļkis. „ Armija ir viņa pusē, jo viņš maksā tiem lielas algas. Viņu alga ir krietni lielāka kā zinātniekiem Gruzijā. Piemērs: Geo vecāki ir advokāti, bet viņi saņem tikai 1000(350 latus) larus mēnesī. Un tā Gruzijā skaitās augsta alga.  Katru gadu armijas skaits palielinās.

Paši gruzīni saka, ka viņi negrib daudz, tikai pirmo reizi patiesi paši izlemt, kas notiek valstī, jo godīgām vēlēšanām sen vairs neviens netic. Tomēr viss nav tik bezcerīgi, kā šķiet. Kad es teicu: „ Saakašvili  bija              stiprs laikā, kad gruzīni karoja ar krieviem,”  Manana  atcirta, „ Ne  jau Saakašvili bija stiprs, tauta bija stipra!”  Un viņi tik tiešām ir sipri! Piemēram, 19. augustā šeit, Rustāvī, notiks vērienīgs opozīcijas mītiņš. Pa ielām braukā mašinās, kas plivina Gruzijas un ES karogus. Tie ir Saakašvili pretinieki. Es jūtu, ka briest revolūcija. Nebrīnīšos, ja pēc dažiem mēnešiem, gada vai diviem mūsu zņu portāli vēstīs par apvērsumu Gruzijā. Patiesībā, šī ir kā Eiropas Ziemeļkoreja, bet cilvēki ir apbrīnojami spēcīgi. Es ticu tiem!

P.S Pielikumā pievienoju bildi, kurā esmu redzams es un gruzīnu pensionārs.

P.S.S  Šis raksts atspoguļo tikai un vienīgi manu personīgos uzskatus, kas radušies pēc pirmajām 5 dienām Gruzijā un sarunām ar vietējiem gruzīniem.

P.S.S.S Atcerējos, ka visi Gruzijas meži (43% no valsts teritorijas) ir pārdoti ķīniešiem.

Emīls Lukjanskis

Latviešu kultūras vakars Gruzijā

16 Aug

Šodien diskutējām par tādām tēmām kā diskriminācija, stereotipi, izpēlējām simulācijas spēli, attīstot domāšanu un izpratni par stereotipiem, būvējām ideālo pilsētu.

Šodien plānā bija latviešu kultūras vakars – mēs līdzi bijām paņēmuši čipsus, rupjmaizi, latviešu šokolādi, šprotes, bet uz vietas pagatavojām auksto zupu, kartupeļu pankūkas un krāsnī follijā ceptus ābolus ar saldējumu. Lai arī Gruzijā nav iespējams iegādāties marinētas bietes, aukstā zupa izdevās fantastiska – jaunieši ēda un slavēja, īpaši mūsu tautiete Liene un viņas vīrs Leksiko. Rādījām arī Gruzīniem mūsu filmiņas par Latviju – Baltijas ceļu, video par Cēsīm, Latviju, kā arī Uldis ar Ievu mācīja dejot „ Tūdaliņ – tāgadiņ”, kopā spēlējām „ Kas dārzā, Kas dārzā” , „ Pēdējais pāris šķirās” ! Vakars izvērtās sirsnīgs!

Vakarā, matiem plīvojot spēcīgā vējā, pļāpājām par mums, mājiniekiem un sauli un atzinām, ka  šī bija visjaukā no mūsu kopābūšanas dienām!

Rītdien dosimies pelnītā atpūtā uz pilsētu Mcheta, kas agrāk bija Gruzijas galvaspilsēta – vēsturiska un ļoti skaista pilsēta kalna pakājē. Pēc Mchetas apskates un nacionālo hinkāļu baudīšanas (nacionālais ēdiens, ko mēs ar Terēzi nobaudījām jūnijā – pelmeņiem līdzīgs ēdiens, kas jāēd ar rokām un kuru nekādā gadījumā nedrīkst saukt par pelmeņiem), mēs baudīsim ūdens priekus Tbilisi ezerā, ko viņi sauc par Tbilisi jūru!

Sūtam pa saules starņam arī mājiniekiem!!!